Depresija nav "neārstējama slimība," atgādina Noulai medicīnas eksperti

Kad Leslijam Čeungam tika diagnosticēta depresija, viņš reiz teica savai māsai: "Kā es varētu būt nomākta? Man ir tik daudz cilvēku, kuri mani mīl, un es esmu tik laimīga. Es neatzīstu depresiju." Pirms pašnāvības viņš jautāja: "Es nekad savā dzīvē neesmu izdarījis neko sliktu, kāpēc tas tā ir?"

Pēdējās dienās dziedātājas Koko Lī ģimene ar sociālo tīklu starpniecību paziņoja, ka Koko Lī jau vairākus gadus cieš no depresijas. Pēc ilgstošas ​​cīņas ar slimību viņas stāvoklis strauji pasliktinājās, un viņa nomira mājās 2. jūlijā, bet nāve iestājās 5. jūlijā. Šī ziņa ir apbēdinājusi daudzus interneta lietotājus un šokējusi citus. Kāpēc kāds, piemēram, Koko Lī, kurš tiek uztverts kā tik dzīvespriecīgs un optimistisks, arī cieš no depresijas?

Lielākajai daļai cilvēku ir stereotipi par depresiju, domājot, ka visi slimie ir drūmi un neinteresē par dzīvi un ka dzīvespriecīgiem, smaidīgiem cilvēkiem depresija nevar būt. Patiesībā depresijai ir savi diagnostikas kritēriji un savi sākuma un attīstības modeļi. Ne katrs nomākts cilvēks izrādīs pesimistisku stāvokli, un nav pareizi spriest, pamatojoties tikai uz cilvēka ārējo personību. Dažiem cilvēkiem ar depresiju ir tas, ko sarunvalodā sauc par "smaidošu depresiju". Tas ir tad, kad kāds slēpj savas depresīvās jūtas aiz smaidošas fasādes, liekot citiem domāt, ka viņi ir laimīgi. Tas apgrūtina depresijas simptomu noteikšanu. Šādiem cilvēkiem var rasties grūtības, lai savlaicīgi saņemtu palīdzību no citiem, kā rezultātā viņi var kļūt izolēti un justies neatbalstīti.

Līdz ar garīgās veselības izglītības attīstību pēdējos gados cilvēkiem vairs nav svešs termins "depresija". Taču "depresija" kā slimība nav saņēmusi pelnīto uzmanību un izpratni. Daudziem cilvēkiem to joprojām ir grūti saprast un pieņemt. Internetā ir pat ņirgāšanās un šī termina ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi.

Kā atpazīt depresiju?

"Depresija" ir izplatīts psiholoģisks traucējums, ko raksturo pastāvīgas skumjas, intereses vai motivācijas zudums par iepriekš patīkamām aktivitātēm, zems pašvērtējums un negatīvas domas vai uzvedība.

Vissvarīgākie depresijas cēloņi ir motivācijas un prieka trūkums. Tas ir kā vilciens, kas zaudē degvielu un jaudu, kā rezultātā pacienti nespēj saglabāt savu iepriekšējo dzīvesveidu. Smagos gadījumos pacientu dzīve stagnē. Viņi ne tikai zaudē spēju iesaistīties progresīvās sociālajās un darba funkcijās, bet arī saskaras ar problēmām ar pamata fizioloģiskajām funkcijām, piemēram, ēšanu un gulēšanu. Viņiem pat var rasties psihiski simptomi un domas par pašnāvību. Depresijas simptomi ir ļoti atšķirīgi, ar individuālām atšķirībām, bet parasti tos var klasificēt šādās kategorijās.

01 Nomākts garastāvoklis

Nomākta sajūta ir vissvarīgākais simptoms, ko raksturo nozīmīgas un pastāvīgas skumjas un pesimisma sajūtas, kas atšķiras pēc smaguma pakāpes. Vieglos gadījumos var rasties melanholija, prieka trūkums un intereses zudums, savukārt smagos gadījumos var rasties izmisums, it kā katra diena būtu bezgalīga, un pat var domāt par pašnāvību.

02 Kognitīvie traucējumi

Pacientiem bieži šķiet, ka viņu domāšana ir palēninājusies, viņu prāts ir kļuvis tukšs, viņu reakcija ir lēna un viņiem ir grūtības atcerēties lietas. Viņu domu saturs bieži ir negatīvs un pesimistisks. Smagos gadījumos pacientiem var rasties pat maldi un citi psihiski simptomi. Piemēram, viņiem var būt aizdomas, ka viņiem ir nopietna slimība fiziska diskomforta dēļ, vai arī viņi var piedzīvot maldus par attiecībām, nabadzību, vajāšanu utt. Dažiem pacientiem var rasties arī halucinācijas, bieži vien dzirdes halucinācijas.

03 Samazināta griba

Izpaužas kā gribas un motivācijas trūkums kaut ko darīt. Piemēram, gausa dzīvesveids, nevēlēšanās socializēties, ilgu laiku pavadīšana vienatnē, personīgās higiēnas neievērošana un smagos gadījumos neverbāla, nekustīga un atteikšanās ēst.

04 Kognitīvie traucējumi

Galvenās izpausmes ir atmiņas pasliktināšanās, uzmanības samazināšanās vai mācīšanās grūtības, pastāvīga nelaimīgu pagātnes notikumu atcerēšanās vai pastāvīga kavēšanās pesimistiskās domās.

05 fiziski simptomi

Bieži sastopamie simptomi ir miega traucējumi, nogurums, apetītes zudums, svara zudums, aizcietējums, sāpes (jebkurā ķermeņa vietā), samazināts dzimumtieksme, erektilā disfunkcija, amenoreja un autonomās nervu sistēmas disfunkcija.

Speciālisti atgādina: Depresija nav neārstējams stāvoklis.

Profesors Tjans Zengmins, Noulai Medical galvenais neiroloģisko traucējumu eksperts, uzsvēra, ka smaga depresija ir slimība, nevis vienkārši nomākta sajūta. To nevar atrisināt, vienkārši izejot ārā vai mēģinot saglabāt pozitīvu attieksmi. Uzskats, ka dzīvespriecīgs un smaidošs var novērst depresiju, ir maldīgs priekšstats; dažreiz indivīdi var vienkārši izvēlēties neizpaust savas negatīvās emocijas publiski. Papildus tādiem simptomiem kā pastāvīgs intereses zudums, garastāvokļa svārstības, viegla raudāšana un noguruma sajūta, fiziskas sāpes, bezmiegs, troksnis ausīs un sirdsklauves var būt arī depresijas izpausmes. Depresija kā slimība nav neārstējama. Ar profesionālu palīdzību lielākā daļa pacientu var tikt ārstēti un atgriezties normālā dzīvē. Pacientiem ar smagu depresiju ir svarīgi vispirms meklēt palīdzību pie kvalificēta psihiatra, kurš var pielāgot ārstēšanas plānu, pamatojoties uz pacienta stāvokli, ieskaitot medikamentus, ja nepieciešams. Ja tradicionālās ārstēšanas metodes neizdodas, turpmākai novērtēšanai var apsvērt konsultāciju ar funkcionālu neiroķirurgu, kas, ja to uzskata par piemērotu, var izraisīt stereotaktisku minimāli invazīvu operāciju.

Ja mums apkārt ir kāds ar depresiju, ir ļoti svarīgi saprast, kā ar viņu sazināties. Bieži vien depresijas slimnieku draugi un ģimenes locekļi var pārprast viņu uzvedību, jo viņiem trūkst izpratnes par šo stāvokli. Mijiedarbojoties ar kādu, kam ir depresija, apkārtējie cilvēki var justies nepārliecināti, baidoties, ka viņi var netīši nodarīt kaitējumu. Ir svarīgi piedāvāt sapratni, cieņu un sajūtu, ka viņi tiek uzklausīti, kad indivīds ar depresiju cenšas tikt saprasts. Uzmanīga klausīšanās ir vissvarīgākā, atbalstot cilvēku ar depresiju. Pēc noklausīšanās labāk nav pievienot spriedumus, analīzi vai vainot. Rūpes ir ļoti svarīgas, jo cilvēki ar depresiju bieži ir trausli un viņiem ir nepieciešama aprūpe un atbalsts. Depresija ir sarežģīts stāvoklis ar dažādiem cēloņiem, un indivīdi neizvēlas to nomocīt. Pieiet situācijai ar rūpību un mīlestību, vienlaikus meklējot profesionālu palīdzību, ir labākais rīcības veids. Ir svarīgi neapgrūtināt sevi ar pārmērīgu psiholoģisku stresu un nevainot sevi par nespēju nodrošināt pietiekamu aprūpi. Sistemātiska ārstēšana prasa konsultācijas ar kvalificētiem speciālistiem. Psihiatri var novērtēt pacienta stāvokli un noteikt, vai nepieciešama medikamentoza iejaukšanās, kā arī nodrošināt atbilstošus ārstēšanas plānus. Dažiem smagiem depresijas gadījumiem, kas nereaģē uz konservatīvu ārstēšanu, var būt nepieciešama konsultācija ar funkcionālu neiroķirurgu.